Drukāt

Intervija ar basketbolistu Kristapu Briedi

.

Basketbols ir mans dzīvesveids

Kristaps Briedis 21lpp
Kristaps Briedis

Kristaps Briedis ir basketbola kluba „Carnikava” spēlētājs, kurš pagājušā gada decembra mēnesī tika atzīts par Latvijas Basketbola savienības 3.līgas (LBL 3) vērtīgāko spēlētāju. Viņš intervijā stāsta, ka ir prieks par saņemto novērtējumu, un tas ir saņemts pavisam negaidīti. Kristaps dzīvo Carnikavā kopš mazotnes un saka – „ja diena pagājusi bez sporta, liekas, ka vakarā bezmaz vai neaizmigšu.” Katru darba dienas vakaru Kristaps ir sastopams Carnikavas pamatskolas trenažieru zālē, kur trenējas pats un ar padomu palīdz arī citiem.

- Cik ilgi tu spēlē basketbolu?

Es sāku spēlēt, kad biju maziņš, kā jau lielākā daļa no mūsu Carnikava komandas. „Sautiņos” mums bija grozs mājas galā, tur arī notika mani pirmie soļi basketbolā. 5.klasē es sāku apmeklēt „Valtera basketbola skolu”, pēc tam vēl citas basketbola skolas. Ar Carnikavas komandu spēlējam kopā 6 gadus, sākumā tas bija dubultamatieru līgās. Kopš Carnikavā ir Roberts Raimo, mēs spēlējam Latvijas Basketbola savienības 3.līgā.

-Vai tu esi profesionāls basketbolists?

Ņemot vērā to, cik man treniņu ir nedēļā, varētu domāt, ka esmu profesionālis. Bet, protams, ka neviens man par to nemaksā.

- Cik bieži tu trenējies?

Četras reizes nedēļā ir basketbols, piecas reizes – eju uz svaru zāli, vēl apmeklēju baseinu maksimums divas reizes nedēļā. Tas viss ir vajadzīgs.

- Kā tev patīk Carnikavā?

Šeit dzīvoju visu mūžu, nekur pat īsti neesmu gribējis braukt prom uz ārzemēm. Man tepat viss ir labi. Vasarā, es domāju, nekur nav tik labi kā Carnikavā.

- Kāpēc esi izvēlējies nodarboties tieši ar basketbolu?

Viss sākās ar to, ka 4. vai 5.klasē viens klasesbiedrs man teica, ka nevarēšu „pāri pāriet centram ar bumbu”. Respektīvi, ka nevarēšu viņu apspēlēt. Es domāju – kā tad es viņu neapspēlēšu? Tā es izdomāju, ka man vajag trenēties basketbolā, ar pirmajiem vilcieniem no rīta sāku braukt uz basketbola skolām Rīgā –  sākumā Valtera, tad Krištopana, pēc tam arī uz VEF basketbola skolu. Tagad basketbols ir mana ikdiena, mans dzīvesveids, es spēlēju nonstopā.

- Vai tevi nav interesējuši arī citi sporta veidi?

Ir, protams. Varētu teikt, ka man padodas daudzi sporta veidi. Es vēl esmu trenējies peldēšanā, arī tenisā, kad biju mazs. Futbolu uzspēlēju tikai dažreiz vasarā, kas, manuprāt, man arī padodas. Bet, ja Carnikavā ir izveidota basketbola komanda, vai tad es viņus pievilšu un neiešu spēlēt?

- Kā tu vērtē mūsu basketbola komandas pēdējo divu sezonu sniegumu?

Es esmu uzbrucējs, „melnā darba” darītājs. Par „melno darbu” es saucu visas tās mazās sīkās detaļas (piemēram, pretinieka izgrūstīšana, spēle aizsardzībā, bloki), kuras beigās dod efektivitāti un produktivitāti spēlei. Pagājušā sezona bija testa variants, kamēr pieradām pie trenera prasībām, viņa kombinācijām. Šogad dodamies uz priekšu. Pāris cīņas esam zaudējuši vienkārši par pāris punktiem, bet domāju, ka otrajā aplī kļūdas izlabosim. Es ceru, ka LBL 3 sezonas noslēgumā būsim labāko trijniekā.

- Ko tev nozīmē iegūtais vērtīgākā spēlētāja tituls?

Jauki, protams, saņemt ko tādu. Es galīgi to negaidīju. Ir prieks! Varēja redzēt, ka pēc tam arī pārējie komandas biedri kļuva aktīvāki, arī pašam ir motivācija turpināt spēlēt. Carnikavā neviens neko tādu nebija ieguvis, tāpēc tas ir patīkami.

- Kāds ir tavs tuvākais sportiskais mērķis?

Maksimums, ko varam izcīnīt no LBL 3, ir tikt LBL 2. Ja mēs vinnēsim 1.vietu, tad uzreiz tiekam tālāk.

- Vai jūsu komandai var pievienoties jaunie spēlētāji?

Es to gribētu, protams. Ir vajadzīgs atbilstošs vecums un pieredze.

- Ko tev pašam dod sports?

Es visiem iesaku sportisku, veselīgu dzīvesveidu. Es bez tā vairs nevaru. Man ir liela nepieciešamība sportot, un vislabāk – spēlēt basketbolu. Protams, viss sākas ģimenē. Ja bērna vecāki, piemēram, slēpo vai skrien, mazais to redzēs un ņems vērā. Bet, ja vecāks mājās tikai guļ, arī bērnam īsti nav motivācijas kaut ko darīt. Droši vajag laist tur, kur bērns pats grib trenēties, nevajadzētu tikai pārslogot. To es iesaku visiem un labāk ātrāk, nekā vēlāk. Savus bērnus lai carnikavieši sūta pie mūsu treneriem, visi ir labi. Tas ir svarīgi, jo, ja esi fiziski spēcīgs, vari daudz ko izdarīt.

S.Baltruka