Krostriatlons Pļaviņās - R.Garenčika sacensību iespaidi

2014-07-20 MySport krostriatlons Pļaviņās. Latvijas čempionāts. Negaisa laikā.

Tad , kad trases aprakstos varēja lasīt, ka trase nav īpaši grūta, tad vēlāk sacensību dalībnieki paši varēja pārliecināties, ka garums ir atkarīgs no tā , ar kādu mērlenti tas tiek mērīts. Nu bet krostriatlons ir un paliek krostriatlons un Latvijas čempionāts ir un paliek Latvijas čempionāts. Kā jau triatlonisti mēdz teikt –jo grūtāk, jo labāk.

Vienīgā gludā distance bija peldēšana. Ūdens bija ļoti silts taču hidrotērpi tika atļauti. Plkst.12 organizatori bija spiesti pārcelt bērnu startu mazliet vēlāk drošības apsvērumu dēļ, jo negaiss un lietus turpinājās. Palika arī vēsāks, kas, šķiet, sabiedēja dunduru un citu asinssūcēju populāciju un atviegloja dalībnieku dzīvi. Pamatdistancei 1.2+30+9 km starts tika dots 13.30. Peldēšana- 2 apļi ar 50 m starpā skriešanu gar krastu. Pēdējos distances metros apdzinu Tomu Āboliņu, izskrēju no ūdens, pārģērbos un devos velo etapā(3.rezultāts aiz Ginta Skrodera un Ata Brikovska), kas sākās ar 1 km kāpumu pa asfaltu, apdzinu divus braucējus no iepriekšējās grupas. Pa kreisi mežā. Pārvelku elpu un aiziet. Trase labi nomarķēta ar sarkanām bultām. Vēl pēc 1 km bulta rāda – pa kreisi, bremzēju, taču tur nav nekādu pēdu, braucu gabaliņu atpakaļ , skatos vēlreiz- nu pa kreisi ! Ieraugu pretējā pusē sēņotāju, saucu , kur trase, viņš rāda, ka taisni. Tajā brīdī garām aiznesās Atis Brikovskis( kurš kaut kur arī bija aizbraucis šķērsām) un Jānis Ozoliņš. Braucu pakaļ. Pa ceļam domāju, laikam jau tas sēņotājs to zīmi pagriezis, prombraucot vēl viņam uzkliedzu , lai noliek taisni. Trase pa mežu un pirmais stāvais nobrauciens, pa kuru Atis , uzlicis velo uz pleca, raiti noskrien lejā. Arī es sekoju piemēram. Tad ir dažādi nobraucieni , uzbraucieni, viens no tiem –tikai uzejams. Man garām aizbrauc Aivars Uzuls, mans konkurents no V50 grupas. Tad gar Līdaces ezeru pa purviņu veiklības brauciens, tad pagarš kāpums, kas turpinās vēl ar kāpumiem, kamēr esam kalna galā un paveras brīnišķīgs skats uz apkārtni, kuru nav laika baudīt, jo aiziet lejā pastāvs un līkumains nobrauciens pa izcirtumu, kur kāds priekšā uz celma jau pārsitis riepu un būs spiests stumties, barojot vietējos dunduru mākoņus. Otrajā aplī mani apdzen Ansis Mežulis, kas atkopies no ilgajām veselības līkstām un rāda cienījamus ātrumus. Trešais aplis jau zināmā mērā ir vieglāks, jo trasē jau zināms, kur un kā jābrauc. Garajā kāpumā man garām aizbrauc Slaviks Žunda. Velo finišs. Ūdens velo pudele izdzerta, paņemu 2 želejas un uz priekšu. Jau pēc 300 m sākas kāpums, tad taisnais gabals pārsimt metrus un pa kreisi sākas īstā trase- jāskrien pa 20 m garu nogāztu resnu koku, tad aiziet stāvs kāpums pa gravu, kur krustām šķērsām sakrituši koki un tā tālāk – neiemītas takas. Skrienam gareniski pa slīpam nogāzēm , kas mijas ar stāviem kāpumiem, kamēr beidzot nokļūstam kalna galā. Tāds ir pirmais km. Tad 2 km aplis turpinās pa kreisi, bet 3 km – pa labi. Te nu aiziet lēzeni uz leju kādus 400 m , tad pagrieziens pa kreisi uz šoseju un vēl kādi 500 m lejup. Tad griežamies pa kreisi un atkal kalnā, šķērsojam slaloma kalnu, vēl uz priekšu, tad pa labi lejā , taisni un atkal augšā uz vecās ēkas graustu, gar to un pa trepēm lejā uz t.s.stadionu un ... uz nākošo apli . Pirmajā apļa beigu daļā lielā ātrumā mani apdzen Atis Brikovskis, ka nesen Norvēģijā un Zviedrijā sekmīgi piedalījās smagajos Xterra krostriatlonos. Otrā apļa sākumā mani apdzen Ansis Mežulis un pēc tam kalna kāpumā Jānis Ozoliņš. Viņiem finišs, bet man vēl viens aplis. Apļa maiņas vietā uzgāžu uz galvas ūdens glāzi un dodos trešajā. Pamanu , ka man neviens neseko. Varētu jau paslinkot, stāvos gabalus pasoļot, taču konstatēju, ka skriet ir pat kaut kā vieglāk, tikai jāskatās zem kājām, lai nenokristu. Īpaši aktuāli tas ir pēc tam , kad uzzināju , ka viens no labākajiem Latvijas triatlonistiem Andrejs Dmitrijevs uz velo ir salauzis roku, bet man 31.augusta starts Ironman distancē Polijā Bigdoščā. Skrējiens lejup gar smaržīgajiem avenājiem, kas pilni ar ogām, tad gar šausmīgo graustu un finišs - 3 :14.33. Dodos nopeldēties. Pārģērbties nepaspēju, jo ziņo par apbalvošanas sākumu.

Par rezultātiem.

MTB riteņbraucēji parādīja triatlonistiem, ka smagas trases ir ātri izbraucamas. Jāatzīst, ka tā ir augsta meistarība uz riska robežas. Tos stāvos nobraucienus, kurus mēs nogājām, viņi nobrauca ātrumā. Treniņu darbs. Pamatdistancē elites M grupā Gintam Skroderim tikai 7.vieta, sāncenšiem krietni zaudējot veloposmā. Atis Brikovskis ar savu kosmisko skriešanu(pēdējais aplis 12:49) izcīna bezierunu 1.vietu V40 grupā , kopvērtējumā tikai par 24 sekundēm piekāpjoties 2.vietas ieguvējam elites grupā Kārlim Vanagam. Brīnumus paveica Ansis Mežulis, ļoti stipri veicot velo un skriešanu. Ansis , šķiet, atgriežas vecajās sliedēs. Slavikam Žundam tikai 9.vieta elitē, zaudējot Ansim un Ozo vājā velo dēļ. Vēl lielākus bŗīnumus paveica Deniss, kurš kaut kur laikam aizbrauca pavisam garām trasei. Un Monika arī. Abus satiku trasē, mierīgi ripinot. Igors Siminaitis pārsita riepu.

Nobeigumā jāatzīst, ka maisportieši uztaisījuši lielisku trasi. Velo segments viņuprāt bija pat „viegls". Triatlonistiem gan tas lika krietni iesvīst. Nākošgad var būt atgriezīsimies Mežezerā uz šo Pļaviņu izaicinājumu. Varbūt līdz tam laikam tiks nojaukti grausti, kas 30 gadus atpakaļ bija lepnas ēkas(pats esmu toreiz tās apmeklējis), bet tagad degradē vidi. Ceru , ka nākamgad man V60 grupā ,iespējams, saglabās garo distanci, kas tiešām ļauj izbaudīt patiesu dabas valdzinājumu Mežezera apkārtnē.

Dažas manas bildes šeit : https://plus.google.com/u/1/photos/114923553522241811071/albums/6038398242550989057